Mācītājs Māris turpina iesākto tēmu par Baznīcu. Šoreiz – par vispārpieņemto priekšstatu, ka Baznīca ir (un tai vajadzētu būt) “baltai un pūkainai”. Bet vai tas tā patiešām ir? Vai Baznīcā vieta paredzēta tikai un vienīgi svētiem cilvēkiem, kuri ir bez grēka un maldiem?

Mācītājs Māris šoreiz pieskarsies fundamentālām pārdomām par Baznīcu. Jā, Baznīcu ar lielo B – visu kristiešu kopienu. Neskaitāmu gadsimtu laikā tā piedzīvojusi dažādus laikus. Gan labākus, gan ne tik labus. Un arī ieguvusi dažnedažādus papildinājumus un pārmaiņas.
Bet kādai tai patiesībā vajadzētu būt?

Baznīcas gads ir noslēdzies. Bet drīz jau sākas jauns, kurā mūs ievedīs Adventa notikumi un ceļš uz Ziemassvētkiem. Mācītājs Andis mums atgādina Jēzus vārdus, ka tieši Viņš – Jēzus – ir gan ceļš, gan patiesība, gan arī dzīvība.

Novembra izskaņā, tā pēdējā svētdienā, tiek atzīmētas Baznīcas gada beigas – Mūžības svētdiena. Diena, kad pieminam tos draudzes locekļus, kuri devušies Mūžībā un pārdomājam, ko īsti Mūžība nozīmē mums, kuriem Jēzus apsolījis augšāmcelšanos un Mūžīgo Dzīvību.