Baznīcas gads ir noslēdzies. Bet drīz jau sākas jauns, kurā mūs ievedīs Adventa notikumi un ceļš uz Ziemassvētkiem. Mācītājs Andis mums atgādina Jēzus vārdus, ka tieši Viņš – Jēzus – ir gan ceļš, gan patiesība, gan arī dzīvība.

Novembra izskaņā, tā pēdējā svētdienā, tiek atzīmētas Baznīcas gada beigas – Mūžības svētdiena. Diena, kad pieminam tos draudzes locekļus, kuri devušies Mūžībā un pārdomājam, ko īsti Mūžība nozīmē mums, kuriem Jēzus apsolījis augšāmcelšanos un Mūžīgo Dzīvību.

Šovakar, tiekoties Baznīckalnā, mācītājs Andis aplūkos daudz iztirzāto Jēzus ES ESMU apzīmējumu Labais Gans un kādas varētu būt tā mūsdienīgās analoģijas.

Mēs dzīvojam jau kādu laiku, kad esam pagriezuši pulksteni vienu stundu atpakaļ un gaisma vakaros ir stipri limitēta – pulksten 17.00 ir kļuvis jau tumšs. Un dzīvojot šajā rudenīgajā tumsā, notiekti sākam just, ka tā nelabvēlīgi ietekmē arī mūs un mūsu garastāvokli. Un te Jēzus nāk pie mums vienā tādā tumšā rudens vakarā ar savu “Es Esmu” vārdu, kurš šajā reizē ir – GAISMA.

Mācītājs Andis, turpinot iesākto tēmu – dažādās Jēzus alegorijas evaņģēlijos, šai vakarā pārdomās, ko Jēzus domāja, sakot šos vārdus “Es Esmu vīna koks, Jūs tā zari” Jāņa evaņģēlijā.