Reizēm mēs, kristieši, domājam tā – ja kaut ko plānosim un nospraudīsim kādus mērķus, vai tā nebūs durvju aizvēršana Dievam? Tā varam vēl kļūt pasaulīgi. Vai tad tā Baznīca var būt par Dieva instrumentu?…
Bet vai tas tā patiešām ir? Vai gan Dievs pats nav dižens plānotājs? Un vai mums jādzīvo bez pašu nospraustiem mērķiem savā dzīvē?
