Jūs esat pasaules gaišums. Pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta (Mat. 5:14)

Mēnesis: 2016. gada februāris

Sprediķis (2016.02.28)

Muzicē koris “Coram Deo” Raimonda Felša vadībā. Svētbrīdi vada mācītājs Agnis Liepiņš. Šīs svētdienas tēma “Acis”. Izrādās, ka Bībelē vārds “acis” ir minēts 800 reizes.

Tātad “Acis”. Kā mēs skatāmies, uz ko skatāmies, ko redzam? Interesanti, ka pirmoreiz šo vārdu sastopam pašā Bībeles sākumā 1.Mozus 3:5, kur pirmajam cilvēkam kārdinātāja čūska piedāvā īpašu acu atvēršanu: “Bet čūska teica sievai: “Mirt jūs nemirsiet, jo Dievs zina, ka tai dienā, kad jūs no tā (labā un ļaunā atzīšanas koka) ēdīsit, jūsu acis atvērsies, un jūs būsit kā Dievs…”. Kas notiek? Cilvēks, tā vietā, lai skatītos Dieva virzienā, sāk skatīties uz sevi un blakus esošajiem. Rezultātā – sajukums. Nepastāv vairs orientieris. Labais tā savijas ar ļauno, ka sākas dvēseles karš. Cilvēks vairs nesaprot, ar ko cīnās.

Šīs svētrunas esence – grēks un ciešanas. Agnis Liepiņš atgādina, ka no mazām dienām mēs tiekam radināti pie apziņas, ka, rīkojoties nepareizi, mēs saņemsim sodu, bet, ja visu darīsim apzinīgi – būs uzslava. Rodas dalījums – lielāks un mazāks grēcinieks.

Mācītājs lasa rindas no Lūkas 13:1-9, kurā atspoguļoti divi nelaimes gadījumi, kuros iet bojā cilvēki. Apkārtējie ir pārliecināti, kas tas noticis šo cilvēku grēku dēļ – viņi tikuši sodīti. Bet, ko saka Jēzus: “…vai jums šķiet, ka tie 18, kuriem uzkrita tornis Sīloāmā un tos nosita, bija to pelnījuši vairāk nekā citi Jeruzālemē? Nebūt nē. …bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā”.

Atgriežamies Talsu luterāņu baznīcā. Agnis Liepiņš uzsver, ka lieli un mazi grēcinieki – tas ir pilnīgi aplami. Personīgās ciešanas izskaidrot ar grēku ir pilnīgi nepareizi. Bieži tiem labākajiem nākas ciest visvairāk. Katra cilvēka grēks nav saistīts ar ciešanām. Bet VISAS TAUTAS GRĒKI ir savstarpēji saistīti ar ciešanām. Tāpēc ir tik svarīgi, kur skatās mūsu acis, un ko mēs ieraugām. Vai cilvēku acis ir vērstas Dieva virzienā? Vai esam saistīti ar Radītāju, kurš vēlas ieraudzīt mūsu sirdis un dvēseles augļus? Atgriežoties attiecībās ar Viņu mēs varam tikai iegūt. Ne velti vārdu “acis” sastopam arī Bībeles pašās beigās – Atklāsmes grāmatā 21:4: “Un Dievs noslaucīs visas asaras viņu acīm, un nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaimanu, nedz sāpju vairs nebūs, jo viss bijušais ir pagājis”.

Sprediķis (2016.02.14)

Agnis Liepiņš aicina mūs ieskatīties savās dvēselēs un dienišķo vajadzību vietā ieraudzīt garīgās vajadzības.

Šī svētbrīža tēma – “Viņš sauc”. Šie vārdi atrodami 91. psalma 15. pantā: “Viņš sauc mani, un es viņam atbildēšu”. Visai svētrunai cauri vijas Svēto Rakstu vēsts par Jēzus Kristus kārdināšanu tuksnesī un no tā izrietošie secinājumi, par ko mums vajadzētu aizdomāties.

Atslēgas vārdi šajā svētdienā ir – ja beigsim lūkoties uz to, uz ko vēlamies, bet uzmanību pievērsīsim kaut kam citam, mainīsies mūsu būtība. Kādas tad ir šodienas cilvēka tieksmes? Tās ir – slava, vara, nauda, kas pamatā ir sava piepildījuma meklējumi. Tas viss padara mūs egoistiskus un negodīgus, izraisot ciešanas pašos un citos.

Vēstulē romiešiem teikts: “Ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no mirušajiem, tu tiksi glābts”. (Romiešiem 10:9).

“Vai frāžu skandēšana ļaus izglābties?”vaicā Agnis Liepiņš, “vai galvenais nav izmaiņas mūsos?” Vēl un vēlreiz tiek pārskatīti notikumi ar Jēzu tuksnesī, Viņa gudrā rīcība saskarē ar Sātana kārdinājumiem. Mūsu uzmanība tiek pievērsta Svēto Rakstu studēšanas lielajai nozīmei – klausīt Dieva mutei, nevis savējai. Tad var sākties būtiskas pārmaiņas. Tas nav mirklis, tas ir apzināts process, kurā aktīvi piedalāmies, tādējādi izmainoties realitātei, kurā atrodamies. “Ticība ir pārliecība par patieso”, saka Agnis. Pārliecība rodas sirdī. Tā ir varas nodošana cita rokās. Tā ir novēršanās no savām vajadzībām un pievēršanās Dievam. Tad cīņa mūsos un cīņa ar tumsu beidzas.

Agnis uzsver, ka būtība ir neļauties ilūzijām par to, ka esam izolētas būtnes. Patiesībā esam savīti vienā veselumā, saistībā viens ar otru. Tad kļūst skaidrs, ka tāpat, kā Kristus tika uzcelts no mirušajiem, arī mēs varam tikt glābti, jo “ikviens, kurš piesauc Kunga vārdu, tiks izglābts”.