Lāčplēša diena palīdz mums atcerēties notikumus pirms 102 gadiem – Bermontiādi, brīvības cīņas, latviešu karavīru pašaizliedzīgumu un varonību, lai izcīnītu uzvaru un brīvību mums.
Arī šodien Latvijai ir vajadzīgi varoņi. Bet vai varonība dažādos vecumos ir vienāda? Kas tad ir varonība un vai mēs katrs varam būt varoņi?

Vai brīnumi tiešām eksistē? Vai tomēr spējam tiem rast izskaidrojumu. Ja tomēr kaut ko pieņemam kā brīnumu, kā uz to raudzīties?
Vai brīnumi rada cilvēkos ticību?
Vai tikai neizskaidrojamais un neikdienišķais ir uzskatāms par brīnumu?

Oktobra beigas nāk ar latviešiem ne visai ierastiem svētkiem – Helovīnu jeb Visu Svēto dienas priekšvakaru un tam sekojošo Visu Svēto dienu. Katoliskajā baznīcā šie svētki liek aizdomāties par daudzajiem kristīgās baznīcas locekļiem, caur kuriem un viņu dzīves gājumu Dievs ir darījis brīnumus.
Bet – ko īsti nozīmē vārds “svēts”? Uz ko var attiecināt šo īpašību? Un kā par tādu kļūt?

Protams, ir ļoti viegli norādīt citiem cik viņi ir nepareizi, kādi viņi nav, kādi nav bijuši. Un kādi nekad nekļūs. Nav nekā vieglāka kā kritizēt citus cilvēkus.
Bet – vai vispār ir iespējams izmainīt otra dzīvi viņu kritizējot? Vai kritika var būt noderīga? Kāpēc mēs kritizējam citus?

Mēs dzīvojam informācijas laikmetā. Informācija ir mums visapkārt. Cilvēki ir ietverti informācijās gūzmā, kas ietekmē viņu domāšanu, uztveri un uzskatus.
Bet – vai tas nozīmē, ka mums akli, neuzdodot jautājumus, jāpieņem sniegtais?