Mēs visi zinām, ka darbs ir neatņemama pasaules un sabiedrības iekārtas sastāvdaļa jau kopš Ādama un Ievas grēkā krišanas. Darbs ir svarīgs, jo nes labumu ne tikai mums pašiem, bet arī caur to varam darīt laimīgus citus. Bet tikpat svarīga dzīves sastāvdaļa ir Dieva svētība, arī darba dzīvē.

Mūsu draudze ir piedzīvojusi daudz – gan dažādus laikus, gan dažādas valstiskās iekārtas, gan mācītājus, kuri kalpojuši pie mums. Bet tikai retais draudzes loceklis var apgalvot to pašu, attiecinot uz sevi. Un cik daudzi var lepoties ar nesavtīgu pienesumu draudzes un tās locekļu labā?..

Mums katram ir pienākumi. Citiem lielāki, citiem mazāki, bet neviens pienākums nav mazsvarīgs. Īpaši tas, kas vērsts uz savu tuvāko.