14. augusts – īpašs rīts Talsu luterāņu draudzei. Dievkalpojums – dārza svētki. Mācītājs Māris Ludviks īpaši padomājis par to, lai prognozēs solītais lietus nelītu un svētrīts skaistajā draudzes dārzā būtu jauks un neaizmirstams.
Māris Ludviks uzsver, ka šī ir īpaša kopā būšana draudzes dārzā. Dārzs ir pelnījis, lai pateiktos Dievam, ka esam šīs skaistās vietas īpašnieki. Tik daudz ideju realizēts un darbs ieguldīts, lai no posta vietas tā pārtaptu par sakrālu, koptu un skaistu vidi.
Bībele runā par Ēdenes dārzu un pirmajiem cilvēkiem tajā. Svinot dārza svētkus, Māris aicina cilvēkus uz brīdi ieskatīties sevī, savā sūtībā. Kas īsti mēs esam? Lasījumā no Jāņa evaņģēlija 15:1-8 tiek runāts par vīna koku (Kristus) un tā zariem (mēs).
Kādi zari mēs esam – augļus nesoši vai zaļi zari bez augļiem? Varbūt nokaltuši zari, kas tikai kādu laiku turas pie koka, pateicoties dārzkopim Dievam. Ja nekas nemainās, šie zari tiek noņemti un sadedzināti. Jāatzīmē, ka arī nokaltis zars var atjaunoties un kļūt augļus nesošs.
Māris Ludviks skaidro, ka kristieši šodienas pasaulē domā, ka ir iespējams būt kristietim pat tad, ja augļu nav. Viņš stāsta par sekulāru pētījumu ASV, kurā secināts, ka ap 2050. gadu kristietības iespaids uz pasauli būs neievērojams, kas būtiski ietekmēs morāles un ētikas normas.
“Kā ir ar augļiem manā un tavā dzīvē? jautā Māris un piebilst: “Daudziem lapas ir zaļas, bet augļu nav. Bet mēs taču neesam košumkrūmi!” Ko darīt? Atslēgas vārds atbildei ir – “Palieciet manī un es jūsos!” /Jāņa 15:4/. Tas nozīmē, ka vienīgā iespēja nest augļus ir būt regulārā kontaktā ar Dievu. Māris skaidro, ka ir cilvēki, kuri spēj rādīt mākslīgus augļus – augļu imitāciju, kas apmāna acis, bet nedod baudījumu. “Dzīvības sulas netiek uzņemtas no dzīvā avota, “ saka mācītājs un piebilst, ka augļu nešana ir atkarīga no vistiešākās saistības ar Pirmavotu un attiecībām ar pārējiem zariem – saviem līdzcilvēkiem.
“Koncentrējoties uz vienotību, mums ir kopīga nākotne, arī atbildība par pasauli un apkārtējiem,” tā Māris Ludviks.
