Svētruna pamatojas uz Lūkas 10:38-42. Teksts par Jēzus viesošanos Martas un Marijas mājā. Marija sēž pie Jēzus kājām un uzmanīgi klausās Viņā, Marta saimnieko, gatavo maltīti un sūdzas, ka Marija viņai nepalīdz.

“Aizņemtība liela, bet garīgā produktivitāte zema,” uzsver Māris Ludviks. Viņš atsauc atmiņā vairākas vietas Bībelē un kādu filmu, kurā tiek atgādināts, ka cilvēkam ir jāturas pie vienas lietas, jo pārējam dzīvē ir sekundāra nozīme.

Kā uzminēt un saprast šo vienu lietu?

Šodien esam cilvēki, kas tiek raustīti uz visām pusēm. Cilvēku aizņemtība ir kā vērtības mērs – jo aizņemtāks, jo vērtīgāks. Mēs bieži lepojamies ar to, ka esam ļoti aizņemti cilvēki. Tikai attiecības ar Dievu var mūs sakārtot un sniegt sirdsmieru. “Tā ir kā garīga ieelpa un izelpa,” saka Māris.

Dažkārt mūsu nemitīgo skrējienu Dievs apstādina, bet tas var būt sāpīgi (slimība, kāda nelaime). Tikai tad mēs Viņā sākam ieklausīties. Tā parasti arī notiek.

“Kas tad tavā dzīvē ir šī viena nepieciešamā lieta?” jautā Māris. “Cilvēk, vai neesi pārāk šauri fokusēts un aizņemts?”

Kristus saka, ka cilvēkam jābūt sabalansētam un sakārtotam kā veselīgai ieelpai un izelpai.

Vai mums, tik ļoti aizņemtajiem cilvēkiem, pietiek laika apsēsties, padomāt, paklausīties, palasīt Bībeli? Pamazām Dievs tiek izslēgts no līdzdarbošanās ģimenē, darbā – vispār dzīvē.
“Vai svarīgākais ir tas, ko tu dari?” jautā Māris. Dievs ir pretējās domās – svarīgākais ir tas, kas tu īstenībā esi.

Vai tu varēsi atbildēt pēc šīs dzīves: ” Vai es Viņu pazinu? Vai bija laiks būt kopā ar Viņu?” Dzīves nogalē attaisnošanās būs nulles vērtībā.

Jēzus jautājums Martai, kāpēc viņa ir tik norūpējusies un satraukta, oriģinālā valodā nozīmē – ” kāpēc esi cilvēks, kas raustīts uz visām pusēm?”

“Bīstami ir tikai garīgi pilnveidoties vai tikai strādāt,” uzsver Māris Ludviks. Nepazaudējiet šo vienu lietu, pie kuras dzīvē ir jāturas. Tās ir attiecības ar dzīvo Dievu!” Ar šādu vēlējumu mācītājs beidz savu svētrunu, kas liek ikvienam padomāt par prioritātēm dzīvē, par to, kas ir svarīgi, kas mazsvarīgi šajā īsajā nogrieznītī, ko mēs saucam par dzīvi.