Pēc lietaini vētrainas diennakts, svētdienas rīts Talsos aust priecīgi saulains. Tāpēc tik īpaši skan Raimonda Paula dziesma “Tu Dieva nams un patvērums, kur veldzēt dvēseles un sirdi,
Caur gadu simtiem nesagrauts, arvienu jaunas lūgšanas tu dzirdi…
Vienmēr, vienmēr būs durvis vaļā, vienmēr, vienmēr tu vari nākt.”
Ar tik skaistu Maestro dziesmu iesācies svētrīts Talsu luterāņu baznīcā. Jauniešu slavēšanas grupa savukārt priecē ar savām dziesmām, bet Māris Ludviks uzsāk ļoti aktuālas tēmas izklāstu.
Izlasot 1. Jāņa vēstules fragmentu /3:11-18/, viņš atgādina, ka šīs teksts mūs noliek nopietnas atbildības priekšā pret mūsu tuvākajiem, kas savukārt ir viņu dzīvības un nāve jautājums.
Mācītājs turpina par jautājumu nozīmi, par jautājumiem vispār un par pirmajiem trīs jautājumiem Bībelē.
1. Čūskas (sātana) jautājums sievai: “Vai tiešām Dievs sacīja, ka no visiem kokiem nevar ēst?”
Vai šāds jautājums neiesēj šaubas par Dieva vārda patiesību? “Un šodien šāda šaubu sēšana cilvēkos turpinās,” apstiprina Māris.
2. Otrs jautājums ir Dieva jautājums cilvēkam: “Kur tu esi?” Šis jautājums arī ir aktuāls šodien.
3. Bet trešais jautājums Bībelē ir par attieksmi pret tuvāko, par atbildības uzņemšanos: “Un Kungs teica Kainam: “Kur Ābels, tavs brālis?” Kains atbildējs: “Es nezinu. Vai es esmu viņa sargs?” Arī šāda, Bībelē aprakstītā, attieksme pret apkārtējiem turpinās. “Kāda ir mūsu attieksme pret tuvākajiem? Vai spējam viņus mīlēt kā sevi pašu?” jautā Māris Ludviks.
Māris runā par šo jautājumi aktualitāti. Tie runā par cilvēku pamatattiecībām. Lai to saprastu, viņš skaidro, ko īstenībā nozīmē tuvākais – brālis un māsa.
Tuvākais (brālis, māsa) ir ikviens cilvēks, kuram visvairāk vajadzīga mīlestība, atbalsts, pleca sajūta. Tas var būt jebkurš, ko Dievs noliek mūsu ceļā. Tas ir ikviens, kuram tobrīd pietrūkst mīlestība. Visiem sāp vienādi. Apustuļu darbos teikts, ka Dievs licis visām tautām celties no vienām asinīm. “Vai varam šādi identificēties?” jautā Māris Ludviks.
“Bet kā ir ar atbildību par otru cilvēku? Vai es drīkstu pieņemt lēmumus otra vietā?” jautā Māris. “Vai es drīkstu ar savu viedokli otram uzbāzties? No atbildes izvairoties, problēma paliek.”
Mācītājs paskaidro, ka, izvairoties no atbildības par savu tuvāko, izmaiņas nesagaidīt. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko ir vienīgā atslēga, lai mūsu dzīve turpinātos. Ja mums rūp savu tuvāko mūžīgā dzīve, bet negribam uzbāzties ar savām pamācībām, varam aizlūgt, vai uzmundrināt viņus.
Māris Ludviks atgādina mums krusta horizontālās un vertikālās līnijas nozīmi – tās ir divas atbildības: 1) mīlēt Dievu no visas sirds; 2) mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.
Tas taču nav grūti izdarāms, īpaši apzinoties, ka vari savu tuvāko pasargāt un vest pa mūžīgās dzīvības ceļu.
