Saulains, bet sniegots 20. marts – Pūpolsvētdiena. Pilsēta kalnā kā vienmēr pulcē daudz ļaužu: jauniešus, jaunas ģimenes ar bērniem, dažāda gada gājuma cilvēkus. Esam priecīgi par tikko iznākušo žurnālu “Pilsēta kalnā”. Skaists un bagātīgs izdevums, kas liecina par aktīvu un gudru draudzi, kurā darbojas vai puse pilsētas. Paldies Elīnai – liels darbs padarīts. Šī rīta svētbrīdi kuplina draudzes slavēšanas grupa.

“Pāvils savā vēstulē filipiešiem /2:5-11/ runā par Kristus domāšanas veidu, kurā mums vajadzētu iedziļināties un uzņemt to sevī”, saka Māris un jautā mums: “Vai tas, kā mēs domājam, nosaka mūsu dzīves iznākumu?”

Apustulis Pāvils visās vēstulēs raksta no savas pieredzes. Vēstulē romiešiem viņš runā par divu prāta veidu – (miesas prāta un gara prāta) cilvēkiem. Pāvils ir piedzīvojis, ka domas mūs tur ļoti cieši savos apskāvienos. Ne vienmēr šīs domas ir labas, tās var būt iznīcinošas. Māris uzsver, ka tas, kā mēs jūtamies, ir atkarīgs no mūsu spējas kontrolēt savas domas. Par mūsu prātu un domām notiek nemitīga cīņa. Mūsu dzīvi par varītēm grib noteikt tas, ko sauc visādos vārdos – tumšais spēks, velns, sātans, dēmons, kurš ir izcils ļauno domu iedvesmotājs. “Nav labāka reklāmas speciālista par sātanu, kurš piedāvā savu produktu vislabākajā iesaiņojumā īstajā laikā un vietā”, tā Māris.

Vai mūsu domas ir miesīgas vai garīgas? Cik daudz laika vidusmēra cilvēks velta miesīgai un garīgai sfērai sava mūža (70 gadu) garumā? Par to parūpējušies ASV pētnieki. Lūk, rezultāts: 23 gadi paiet guļot; 16 gadi – produktīvi strādājot; 14 gadi – ēdot un skatoties televizoru; 10½ gadi – atpūšoties, ceļojot; 4 gadi – slimojot; 2 gadi – ģērbjoties un tikai ½ gads – garīgais dzīvei.

Kā mēs izvēlamies nodarbināt prātu, ir atkarīgs no mums pašiem. Bībelē teikts, ka cilvēku apgāna tas, kas iziet no sirds – ļaunas domas, blēdības utt. Kāds domātājs teicis, ka, izmainot domāšanu, cilvēks var izmainīt pasauli.

Pāvils uzsver, ka prāts var vest cilvēku nāvē vai dzīvībā un mierā ar Dievu.

Domāšana ir grūts darbs, pats grūtākais darbs pasaulē, tāpēc arī tik nedaudz cilvēku ar to nodarbojas. “Vai mēs negribētu būt šo nedaudzo cilvēku starpā, kuri pozitīvi domā?” jautā Māris Ludviks.

Svētrīta pārdomu otrā daļa ir Kristus domu un prāta atšifrējums: “… bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! / Filipiešiem 2:7-8/

Pūpolsvētdiena ievada Kristus pazemīgo ierašanos Jeruzalemē. Tad seko notikumi, kas parāda, kāds Viņš bija.

Māris Ludviks aicina Klusās nedēļas ietvaros saskatīt Kristus prātu un domāšanu. Kā to darīt? Mateja evaņģēlijā Kristus uzsver: ” Mācieties no manis, es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs.” Jēzus prasa lēnprātību un pazemību, kas varētu dot atvieglojumu mūsu dvēselēm. Mēs taču negribam dzīvot ar smagu sirdi. Māris atgādina, ka mūs nenospiež ārējie apstākļi, bet gan pašu iekšējā pasaule.

Kas ir lēnprātība? Tā ir nepadošanās situācijai, bet gan šīs situācijas veidošana. “Nevis iekarst dusmās, apvainoties, pagriezt muguru, bet piedot un turpināt darīt labu. Tieši šī īpašība mūs saista ar Dievu, ar Kristus domāšanas veidu”, saka mācītājs, “tādus cilvēkus, kas ļaunu atdara ar ļaunu Kristus sauc par visvājākajiem cilvēkiem, jo tāds, kurš pār sevi nevalda, ir vergs. Lēnprātība ir Kristus dzīvesveids.”

“Mācīsimies no šīs rīcības, lai būtu atvieglojums dvēselē un mēs kļūtu atbrīvotāki”, iesaka Māris Ludviks, piebilstot, ka viss šajā pasaulē ir mainīgs un nepastāvīgs, bet ir tikai viens stūrakmens un pamats – Kristus, kuru turpināsim iepazīt visas Klusās nedēļas garumā – katra vakara dievkalpojumos līdz pat Lieldienām.