Lasījums no Lūkas 14: 25 – 35. Grūta tēma, parasti, cilvēku pārprasta un, lasot Bībeli, aplami saprasta.

Mācītājs Māris Ludviks svētrunu iesāk ar stāstu par diviem kristiešiem – kādu vecu, dzīvi pieredzējušu un jaunu, dedzīgu.

Jaunais cilvēks nesaprot, kāpēc daudzi kristieši, kas dedzīgi ienākuši draudzē, pamazām apdziest, bet, lūk, vecs vīrs joprojām saglabājis savu dedzību. Vecā vīra skaidrojums ir interesants: reiz sēžot uz lieveņa kopā ar suni, ieraudzījis zaķi. Suns sācis to ķert. Tam pievienojušies kaimiņu suņi. Pēc brīža kaimiņu suņi atgriezušies. Kāpēc tie atgriezās? Vecā vīra izskaidrojums vienkāršs – KAD MĒRĶIS NAV REDZAMS, PAKAĻDZĪŠANĀS ZAUDĒ JĒGU.

…Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdzi / Lūkas 14:25 /
Ko nozīmē būt māceklim? Cena ir augsta. “Vai esam gatavi maksāt šo cenu? Vai gribam būt Kristus mācekļi?” jautā Māris Ludviks.

Tālāk Lūkas 14. nodaļā lasām noteikumus, kas bieži nav izprotami. “Kas nevar apņemties un pildīt tos, nevar būt mans māceklis,” teicis Kristus.

1. 26 “Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.”

Māris Ludviks aicina nesatraukties par šiem vārdiem. Kristus bieži lieto austrumu tautām saprotamas līdzības un hiperbolas, lai izceltu un uzsvērtu savu vēsti – ka
svarīgi ir Viņam uzticēties un Viņu mīlēt.

Vārds “ienīst” sengrieķu valodā nenozīmē ienaidu, dusmas. Tas nozīmē – izvēlēties kā pirmo. Tas nozīmē, ka tiem, kas mīl Dievu, nākas to likt pirmajā vietā.
“Ir gadījumi, kad ģimene nesaprot kristīga cilvēka prioritātes. Dažkārt saskanīga ģimene piedzīvo krīzi, jo divu cilvēku idillē ir iejaucies trešais”, skaidro mācītājs. Bet ir gadījumi, kad kļūstot kristiešiem, attiecības uzlabojas.

Kāds domātājs ir teicis, ka ideāla laulība ir tad, kad katrs mīl Dievu vairāk kā savu otru pusi.

2. Krusts
“ 27 Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis.”

Vācu filozofs Dītrihs Bonhēfers par sekošanu Kristum un krustu raksta:
“Krusts nav nepatikšanas un smags liktenis, bet ciešanas, kas rodas mūsu saistībā ar Jēzu Kristu. Krusts nav nejaušas , bet nepieciešamas ciešanas. Krusts nav ciešanas, kas ir saistītas ar mūsu dabisko eksistenci, bet gan ar to, ka esam kristieši. Krusts nav tikai ciešanas, bet ciešanas un atmestība Jēzus Kristus dēļ, nevis kādas citas nostājas vai apliecinājuma dēļ. Kristīgums, kas sekošanu Kristum vairāk neņem nopietni un Evaņģēlijā rod tikai lēto ticības mierinājumu, kam dabiskā un kristīgā eksistences ir vienotas, saprot krustu kā ļaunumu, mūsu dabiskās dzīves postu un bailes….
Krusts ir ciešanas kopā ar Kristu, Kristus ciešanas. Tikai patiesa saistība ar Kristu, patiesa sekošana Viņam, notiek zem krusta.

Krusts – tā ir vecā cilvēka miršana, lai sāktos kaut kas jauns. “Krusta nešana ir zīme, kā pārvarēt ciešanas”, tā Māris Ludviks.

3. 28 “Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai.”

Māris skaidro, ka māceklība ir uz mūžu. Dieva žēlastība nav lēta žēlastība. Kristus mācekļi neiet pensijā. Tā ir sekošana mūža garumā. No Bībeles saprotam, ka lielas lietas tiek darītas lielā vecumā.
Vai mēs esam savu torni uzcēluši? Noteikti – nē. Bet mums ir dots laiks – žēlastības laiks, un torni ir jāturpina celt.

4. 33.“Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis. 34 Sāls gan ir laba lieta. Bet, kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot?
35 Tā tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird!”

Arī šie vārdi bieži tiek pārprasti. Māris Ludviks skaidro, ka tas nenozīmē, ka viss jāpārdod un jādodas klosterī. “Mums šajā dzīvē pa īstam nepieder nekas. Kaili ienākam un aizejam. Dievs mums uztic bērnus, vīru, sievu, darbu. Mums jāpateicas par visu, ko Viņš mums devis,” saka mācītājs un piebilst, ka jebkura cena, ko esam aicināti maksāt, ir tā vērta, jo saņemam pretī dzīvību un neiznīcību. Cilvēkiem, kas Dievu mīl, vissmagākā nasta ir panesama.