Mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics sāk svētrunu ar Marka 1:40-42. Teksts ir par spitālīgo, kurš lūdz Jēzum dziedināšanu un šķīstīšanu. Jēzus to arī izdara. Spitālība pazūd.
Mārtiņš atgādina, ka mums bieži ir brīži, kad jūtamies slikti, kad gribam kaut ko mainīt, un mums liekas, ka viss mums pienākas. Kā tad tā? Esam bijuši baznīcā, klausījušies – vai tad Dieva žēlastība mums nepienākas? “Lai kaut ko piedzīvotu, jābūt patiesam un atvērtam – uz to esam aicināti,” turpina mācītājs.
Mārtiņš skaidro, cik briesmīga slimība ir spitālība. Simboliski šodien – tā varētu būt lieta, no kuras mēs baidāmies vai kaunamies. Tāds spitālīgais, tāpat kā mēs ar savu “smago bluķi” (kaunu vai grēku) uz muguras, apzinās, ka bez Dieva netikt galā, ka stāvoklis ir tik bezcerīgs – pilnīgi bez perspektīvas.
Bet Jēzus nebaidās pieiet šim nešķīstajam cilvēkam un dziedināt viņu. Mārtiņš skaidro, ka ir nepārprotams iemesls Jēzus nākšanai pie mums – attīrīt mūs no visa, kas mūsos sakrājies. Bet mums pašiem tas ir jāgrib.
“Kad Dieva griba saskan ar manu gribu, kad es ļaujos tam, ko Dievs manā dzīvē ir paredzējis, Viņš ir man klātesošs,” saka mācītājs.
Dievs vēlas mums pateikt: “Tava dzīve nebeigsies, kad pārstāsi elpot, tava dzīve būs kopā ar mani, kad tavs sārņainais ietērps tiks nomainīts ar kaut ko pilnīgi jaunu, ārkārtīgi skaistu.”
Mārtiņš akcentē, cik liela ir Dieva loma bēdās, kad ikviens cilvēks ar Viņa spēku var iegūt mieru un jaunu saturu savā dzīvē.
“Pasaulē, kurai rītdienu mēs nezinām, katra diena ir kā izaicinājums,” saka mācītājs un vēlreiz atgādina šīs dienas gaviļniekiem, cik nozīmīga ir kristību diena – kā jauna dzimšanas diena, kurā viņi tiek aicināti iet tālāk, lai pateiktos, lūgtu un veidotu attiecības ar Dievu.
“Nevelciet sev līdzi bluķi, nebaidieties Viņu lūgt, Viņš nebēgs, kā bieži mēs no Viņa. Viņš grib tevi darīt par jaunu cilvēku,” tā Mārtiņš Burke-Burkevics.
