Mēs visi piedzīvojam dažāda veida ciešanas – fiziskas, garīgas, emocionālas. Bērni, kas ir mūsu lielā dāvana, arī mēdz dažkārt sagādāt lielas ciešanas. Māris Ludviks min angļu rakstnieku, literatūrzinātnieku, teoloģisku darbu autoru Klaivu Steiplsu Lūisu, kurš teicis, ka Dievs runā čukstus mūsu priekos, balsī – mūsu sirdsāpēs, bet kliedz – mūsu ciešanās.
Vai mēs to dzirdam, vai gribam dzirdēt? “Dzirdes zaudēšana,” saka Māris “izraisa cilvēkā ne tikai fiziskas, bet arī garīgas ciešanas. Dieva skaļrunis ir sāpes. Tās ir nepieciešamas, lai uzrunātu kurlo pasauli.”
Cik neskaitāmu reižu ir piedzīvots, ka Dievs vislielāko uzmanību saņem tikai tad, kad cilvēks ir lielās ciešanās, problēmās, slimībā.
Kamēr viss rit gludi – Dievs nav vajadzīgs. Māris atgādina, ka ciešanas ir visas radības realitāte, tās māca cilvēkam pazemību un salauž lepnību. Ciešanu brīžos Dievs pretojas lepniem, bet žēlastību dod pazemīgajiem.
Bieži dzird cilvēkus sakām: “Par ko man tas viss? Vai tiešām esmu to pelnījis?”
Māris Ludviks skaidro, ka šī dzīve ir slimību, problēmu un nelaimju pilna. Visa radība cieš, bet ar to ir jāsadzīvo. Tā ir šīs dzīves neatņemama sastāvdaļa.
Svētrunā izmantots fragments no Pāvila vēstules romiešiem, kurā Pāvils jautājumu par ciešanu nenovēršamību ir atrisinājis. Viņš saprot, ka ciešanas ir visu cilvēku kopīga pieredze.
Māris skaidro, ka Bībele runā par to, ka Dievs rada cilvēku ar brīvas izvēles iespējām – mīlēt vai ienīst. Mūsu izvēle bieži ir neizvēlēties mīlestību (kā teikt – pats vainīgs).
Svētie Raksti skaidro, ka mēs esam Kristus, kurš ir piedzīvojis neaptveramas ciešanas, mantinieki. Tāpēc ciešanas, ko piedzīvojam mēs, tuvina mūs Viņam.
Māris Ludviks uzsver, ka šī laika ciešanas ir maznozīmīgas.
Dažkārt cilvēki jautā: “Kāpēc labiem cilvēkiem, pie kam – kristiešiem, jācieš?” Klaivs Steiplss Lūiss atbild: “Kāpēc ne? Viņi taču ir vienīgie, kas to spēj saprast un panest, jo palīgā nāk Dieva Gars.”
“Visas lietas šajā dzīvē nāk par labu,” turpina Māris,” šī laika ciešanas ir priekšnoteikums nākamā laika godībai. Prieks ir Dieva klātbūtne, bet ne ciešanu prombūtne.
Svētie Raksti runā par to, ka ciešanas mūs stiprina. Tās ved pretī godībai, ko Dievs ir sagatavojis katram savam bērnam,” tā Māris Ludviks.
