Muzicē koris “Coram Deo” Raimonda Felša vadībā. Svētbrīdi vada mācītājs Agnis Liepiņš. Šīs svētdienas tēma “Acis”. Izrādās, ka Bībelē vārds “acis” ir minēts 800 reizes.
Tātad “Acis”. Kā mēs skatāmies, uz ko skatāmies, ko redzam? Interesanti, ka pirmoreiz šo vārdu sastopam pašā Bībeles sākumā 1.Mozus 3:5, kur pirmajam cilvēkam kārdinātāja čūska piedāvā īpašu acu atvēršanu: “Bet čūska teica sievai: “Mirt jūs nemirsiet, jo Dievs zina, ka tai dienā, kad jūs no tā (labā un ļaunā atzīšanas koka) ēdīsit, jūsu acis atvērsies, un jūs būsit kā Dievs…”. Kas notiek? Cilvēks, tā vietā, lai skatītos Dieva virzienā, sāk skatīties uz sevi un blakus esošajiem. Rezultātā – sajukums. Nepastāv vairs orientieris. Labais tā savijas ar ļauno, ka sākas dvēseles karš. Cilvēks vairs nesaprot, ar ko cīnās.
Šīs svētrunas esence – grēks un ciešanas. Agnis Liepiņš atgādina, ka no mazām dienām mēs tiekam radināti pie apziņas, ka, rīkojoties nepareizi, mēs saņemsim sodu, bet, ja visu darīsim apzinīgi – būs uzslava. Rodas dalījums – lielāks un mazāks grēcinieks.
Mācītājs lasa rindas no Lūkas 13:1-9, kurā atspoguļoti divi nelaimes gadījumi, kuros iet bojā cilvēki. Apkārtējie ir pārliecināti, kas tas noticis šo cilvēku grēku dēļ – viņi tikuši sodīti. Bet, ko saka Jēzus: “…vai jums šķiet, ka tie 18, kuriem uzkrita tornis Sīloāmā un tos nosita, bija to pelnījuši vairāk nekā citi Jeruzālemē? Nebūt nē. …bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā”.
Atgriežamies Talsu luterāņu baznīcā. Agnis Liepiņš uzsver, ka lieli un mazi grēcinieki – tas ir pilnīgi aplami. Personīgās ciešanas izskaidrot ar grēku ir pilnīgi nepareizi. Bieži tiem labākajiem nākas ciest visvairāk. Katra cilvēka grēks nav saistīts ar ciešanām. Bet VISAS TAUTAS GRĒKI ir savstarpēji saistīti ar ciešanām. Tāpēc ir tik svarīgi, kur skatās mūsu acis, un ko mēs ieraugām. Vai cilvēku acis ir vērstas Dieva virzienā? Vai esam saistīti ar Radītāju, kurš vēlas ieraudzīt mūsu sirdis un dvēseles augļus? Atgriežoties attiecībās ar Viņu mēs varam tikai iegūt. Ne velti vārdu “acis” sastopam arī Bībeles pašās beigās – Atklāsmes grāmatā 21:4: “Un Dievs noslaucīs visas asaras viņu acīm, un nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaimanu, nedz sāpju vairs nebūs, jo viss bijušais ir pagājis”.
