13. marts. Nemanot aizrit Gavēņa laiks. Tikai viena svētdiena mūs šķir no Lielā notikuma, kas kārtējo reizi apliecinās mūsu nemirstību. Šīs izjūtas pastiprina pavasara klātbūtne, kad pati daba mums rāda, ka sēkla, sēta labā zemē, dīgst, aug un apliecina sevi ar skaistu ziedu vai augli.
Svētdienas nosaukums ir “Judica” (“Tiesā Dievs”).
Mūsu mācītājs Māris Ludviks uzsver, ka Vecā Derība ataino bargu, tiesājošu Dievu. Jēzus Kristus mūs iepazīstina ar mīlestības Dievu.
Mēs bieži domājam par nākotni. Tas, kas notiek šodienas pasaulē, nesola neko labu. Mūsu nākotne rādās drīzāk baisa – bēgļu krīze, globāla sasilšana, ekonomikas krīzes, kara draudi, utt. Baisi … “Bet, ko par to domā Dievs?” jautā Māris Ludviks. Atbildes meklējam Bībelē, kas caur vēstures notikumiem mūs uzrunā no laikmeta uz laikmetu laikmetiem. Dievs uzrunā Babilonijā izsūtīto tautu, kas gremdējas atmiņās par vecajiem, labajiem laikiem, kad Dievs nebija no viņiem novērsies.
Kā ir ar mums? Vai pārāk daudz nedomājam par pagātni un nākotni? Protams, pagātni nevajadzētu aizmirst. Bet Bībelē teikts: “Nepieminiet bijušo un nedomājiet par pagājušo. Redzi, es visu darīšu jaunu, jau tagad tas raisās.”
Ja pārlieku domājam par pagātni, tiek palaistas garām lielas izdevības, ko Dievs mums dod šodien un tagad. Pārāk domājot par pagātni, mēs kļūstam akli pret šodienu un tērējam enerģiju, kas nepieciešama šim brīdim, jo nepietiek laika ieklausīties sevī, citos un Dievā. “Dzīvot šodien”, piebilst Māris, “nozīmē – palēnināt savu dzīves tempu.”
Ir svarīgi, uz ko mēs koncentrējamies. Vai uzskatām, ka mūsu dzīve ir kā problēmas vai kā iespējas? Mēs katrs ejam cauri savam tuksnesim ar grūtajiem un vieglajiem brīžiem. Mums nevajadzētu bīties, ja uzskatām, ka mūsu dzīve ir kā iespējas. Ne velti Bībelē lasām: “…vai vēl neapjēdzat – es sataisīšu ceļu tuksnesī… Un tuksnesī es došu ūdeni…”.
“Vakardienu nevajag atsaukt”, saka Māris, “nākotnē arī varam sevi mainīt, bet tas ir iespējams tikai tad, ja kaut ko izmainām šodien un tagad – vienīgajā realitātē, ar kuru esam uz “tu”.
Katru dienu dāvājot, Dievs sniedz mums jaunas iespējas. Tā mūs uzrunā katrs rīts. Māris Ludviks skaidro, ka vārdi “šodien un tagad” ir kļuvuši par modes terminu. Tie nav izdomāti, nav jauni. Tie ir atrodami Bībelē. Kā to praktizēt un iemācīties? “Protams, varam apmeklēt meditācijas centrus un personības attīstības kursus, bet ne vienmēr, apsēžoties meditācijas pozā, piedzīvosim Dieva klātbūtni”– tā Māris.
Pirmkārt, neaizmirsīsim pateikties Radītājam par katru rītu, kas tiek mums dots.
Otra iespēja ir dievkalpojums, jo baznīca ir pieejamākais meditācijas centrs, kur tiek izdzīvota mistērija, un kur notiek pieslēgšanās lielākajai Realitātei.
“Šī ir fantastiska tēma ceļā uz Lieldienām”, apliecina Māris, “kad cilvēkiem ir lemts piedzīvot to, kas notiek šodien, jo ir dots labvēlīgs laiks – Dieva reālās klātbūtnes sajūta, kuru varam satvert, ja būsim vērīgi”.
