Dievkalpojuma kārtība LELB Talsu draudzē
Ienākot baznīcā cilvēkam, kurš vēl nav kļuvis par kristieti, rodas jautājums – kāpēc dievkalpojums notiek tā un ne citādi? Kāda nozīme un jēga vārdiem un darbībām, kad jādzied un kad jārunā? Nezinot dievkalpojuma kārtību, cilvēks jūtas samulsis un neveikls, un nereti šādas izjūtas traucē koncentrēties lūgšanai un Dieva klātbūtnei baznīcā un draudzē.
Šis ir mēģinājums īsi skaidrot dievkalpojuma kārtību un uzvedību baznīcā. Tā nekādā ziņā nepretendē uz izsmeļoša avota statusu, tās nolūks ir tikai dot pirmo ieskatu dažos jautājumos, kas saistīti ar liturģisko praksi Talsu luterāņu draudzē. Ierobežotā apjoma dēļ skaidrojumi ir iespējami īsi. Tālāku informāciju un zināšanas katrs var meklēt pats – Bībelē, Katehismos, liturģijas grāmatās vai jautājot forumos.
Dievkalpojuma kārtība domāta pēc A kārtības, ko apstiprinājusi LELB XIX Sinode 1998. gada 27. maijā.
Kāpēc vispār ir vajadzīga noteikta dievkalpojuma kārtība? Uz šo jautājumu atbildi dod apustulis Pāvils 1. Vēstulē Korintiešiem 14. nodaļā: “Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.” (1. Kor. 14: 26 – 40) Dievkalpojuma kārtība nepieciešama arī tāpēc, lai arī ienācējs no ārpuses spētu lūgties kopā ar draudzi. Ja katrā draudzē būtu cita dievkalpojuma kārtība, tad divu draudzu locekļiem, kopā sanākot, būtu ļoti grūti saprasties savā starpā.
Pilno tekstu varat izlasīt pievienotajā materiālā:
Dievkalpojuma kārtība
