Ir pagājuši 30 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tas nozīmē, ka ir izaugusi viena vesela paaudze, kura nav bijusi šī nozīmīgā notikuma aculieciniece.
Jau otro gadu šos svētkus aizēno pandēmija. Daudzi ir noguruši no tās un svētku sajūtas izpaliek. Sabiedrībā pastāv šķelšanās ne vienā vien jautājumā. Šķiet, pēdējā laikā ir izplatīts teiciens – “Es mīlu šo zemi, bet nemīlu valsti.”
Vai tas vispār ir iespējams? Vai tā nav zināmā mērā divkosība? Kas tad ir valsts? Un – vai kristietis var būt patriots?