Kuram gan kādā dzīves brīdī nav nācies nopūsties pie sevis, jo nav bijis iespējams saprasties ar līdzcilvēkiem? Vai pat pieredzēt brīžus, kad kļuvis neiespējami turpināt iesāktās sarunas, lai nesabojātu attiecības pat ar pavisam tuviem cilvēkiem?
Apustulis Pāvils, vēstulē filipiešiem, runā par vienotību. Jautājums – vai vienotība cilvēku starpā ir iespējama? Un vai tā vispār ir vajadzīga?
Kā mēs saprotam šo vārdu – vienotība?